ES NESU JUMS MANU DĒLU JĒZU

Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2019. gada 25. decembrī
Mīļie bērni! Es jums nesu savu Dēlu Jēzu, lai Viņš jūs svētītu un jums atklātu savu mīlestību, kas ir no Debesīm. Jūsu sirds ilgojas pēc miera, kura pasaulē kļūst aizvien mazāk. Tāpēc cilvēki ir tālu no Dieva un dvēseles – slimas un tuvojas garīgai nāvei. Es esmu ar jums, bērniņi, lai jūs vadītu pa ceļu, kurš ved uz pestīšanu, uz ko Dievs jūs aicina. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!

„Es nesu jums Manu dēlu Jēzu“, – savos vēstījumos pastāvīgi saka Marija. Viņa to atnesa šeit, Medžugorjē, jau pirmajā parādīšanās dienā, kad vizionāri, kas tobrīd bija bērni, ieraudzīja Viņu ar Bērniņu Jēzu uz rokām. No šīs pirmās dienas caur šo vietu nepārstāj plūst želastību upe, ko šeit sajutuši daudzi svētceļnieki. Daudzi ir satikušies ar Mariju kā ar dzīvo Māti, kaut arī To nav redzējuši. Tikšanās pieredzi mēs izdzīvojam ne ar acīm, bet ar sirdi.

Jēzus caur Mariju piedzima Bētlemē, tomēr Tā nepārstāj Viņu garīgi iedzīvināt cilvēku sirdīs. Visdziļākajā un sāpīgākajā veidā Viņa izjuta Jēzus piedzimšanu ne tikai Bētlemē, bet pārdzīvo arī šobrīd – cilvēku dvēselēs.

Kad bērns pamet mātes klēpi, tas viņam ir pirmais solis pasaulē. Dzemdēt bērnu ir tas pats, kas atvadīties no viņa. Un šī pirmā šķiršanās, atdalīšanās ir tikai savstarpējās atdalīšanās un atbrīvošanās sākums, tā kļūst dziļāka un sāpīgāka. Ikvienai mātei jāpārvar šis grūtais un, bieži vien, sāpīgais uzdevums – pieņemt šo pakāpenisko nodalīšanos un ļaut savam bērnam iemantot arvien lielāku brīvību, lai tas varētu iet savu ceļu.

Marija zina, ka nespēj piesavināt Jēzu, jo ir To dzemdējusi kā dāvanu pasaulei. Viņā nerodas šaubas par iespējamu Bērna paturēšanu pie Savas krūts. Tai nākas pieņemt citus spēles noteikumus: atdot Bērnu Jēzu visu rīcībā.

Dzemdēt Jēzu ir tāpat, kā piedalīties Euharistijā. Te nav robežu: nākas dalīties, izdalīt līdz galam.

Marija ir Dieva Māte, Māte, kas dzemdēja Dievu Bētlemē. Ko tas nozīmē mums? Baznīcas tēvi ir teikuši: “Kāds man labums no tā, ka Kristus kaut kad ir piedzimis Bētlemē, ja Viņš ticībā nepiedzimst manā dvēselē?” Tieši to vēlas Marija: lai Jēzus piedzimtu mūsu dvēselēs, lai mēs mācētu atklāt un piedzīvot mīlestību, kas nākusi no Debesīm. Savā mīlestībā Dievs vēlas un spēj radīt mūsos visu no jauna.

Lūgšana: Jaunava Marija, kas pieņēmi Dieva Vārdu – caur Tevi sākās dzīvība Svētajā Garā. Caur Tevi un Tevī auga Dzīvība, kas visu darīja dzīvu. Lūdzam Tevi, ak, Marija, dāvā mums to mīlestību, kāda Tev bija uz Jēzu, kamēr nesi viņu zem savas sirds, dāvā mums to mīlestību, kāda bija Tev pret šo pasauli, kad Tu dāvāji pasaulei Glābēju, dāvā mums to mīlestību, kāda Tev bija uz Jēzu, kad Tu Viņu glāstīji. Izlūdz no Dieva mums Svētā Gara žēlastību, lai mēs spētu atpazīt savas dzīves strupceļus, lai spētu savu dzīvi iekārtot tā, lai Tajā plūstu un pār pasauli izlietos Dieva dzīve. Āmen.

Ļubo Kurtovičs OFM

Read Previous

Vēstījums Mirjanai Draģičevičai-Soldo 2020. gada 2. janvārī

Read Next

MŪSU CEĻŠ VIENAM PIE OTRA, PATEICOTIES MARIJAI