PĀRDOMAS LIELĀ GAVĒŅA LAIKĀ. PĀRBAUDĪJUMI UN KĀRDINĀJUMI (4.daļa, Stanko Mabičs OFM, 10.03.2021)

Miers un visa laba vēlējumi, dārgie lasītāji!

Šodien mēs pārdomāsim tēmu „pārbaudījumi”. Vispirms es vēlētos izskaidrot atšķirību starp PĀRBAUDĪJUMIEM un KĀRDINĀJUMIEM. Daudzi jauc šos divus jēdzienus. Pārbaudījumi nāk no Dieva, un caur tiem Viņš pārbauda mūsu uzticību. Pārbaudījumu rezultāts vienmēr ir dzīvība, Dievs mūs vēl vairāk ieved dzīvībā. Kārdinājumi nāk no sātana. Tādā veidā sātans vēlas mūs savaldzināt un pazudināt.

Kā atšķirt pārbaudījumus no kārdinājumiem? Ir daudz dažādu pazīmju, bet es vēlos minēt tās, kas ir visvieglāk pamanāmas: pārbaudījumi, kas nāk no Dieva, no pirmā acu skatiena šķiet atgrūdoši, grūti, neiedomājami, nevēlami, mēs vēlamies no tiem aizbēgt… Savukārt, kārdinājumi, kas nāk no sātana, vienmēr ir skaisti, pievilcīgi, aicinoši, acij tīkami, bet, ja mēs tos pieņemam, tie kļūst par mūsu iznīcības vēstnešiem.

*****

Bībelē ir daudz pārbaudījumu piemēru. Viens no spilgtākajiem pārbaudījumu piemēriem ir brīdis, kad Dievs saka Ābrahāmam: „Ņem savu vienīgo dēlu, kuru tu mīli, Īzāku, un ej uz Morija zemi un upurē to tur par dedzināmo upuri uz kāda no kalniem, kuru Es tev norādīšu” (Rad 22,2). Kā jūs domājat, ko tajā brīdī juta Ābrahāms? Visdrīzāk Viņš varētu teikt: „Es to nevaru izdarīt.” Ja Dievs teiktu Ābrahāmam: „Tu esi grēkojis!” vai arī, „ir kaut kas noticis, ej un atdod savu dzīvību par mani!” tā nebūtu tik liela problēma. Ņemt savās tēva rokās nazi un upurēt savu dēlu? Šis pārbaudījums ir tik sāpīgs un atgrūdošs, ka mēs vēlētos no tā aizbēgt pēc iespējas tālāk.

Kārdinājumi vienmēr ir jauki un pievilcīgi. Sātans saka Ievai: “Paskaties uz šo koku. Kad jūs no tā ēdīsiet, jums atvērsies acis un jūs būsiet līdzīgi Dievam!” viņš čukstēja viņai ausī. Svētajos Rakstos ir teikts, ka Ieva skatījās uz koku un klausījās sātana balsī, kārdinājuma balsī. Viņas ausīm un acīm tas bija tik vilinoši, pievilcīgi un skaisti, ka viņa nogaršoja. (sal. Rad 3, 1-7)

*****

„… plaši ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā; …” (Mt 7, 13) saka Jēzus. Šie vārti ir pievilcīgi, skaisti, plati, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet vārti, kas ved uz Debesu Valstību ir šauri, kuru priekšā cilvēkam ir pazemīgi jānoliecas. (sal. Mt 7, 13-14) Jēzus saka, ka nav daudz tādu, kuri izvēlas šauros vārtus. Es vēlētos atzīmēt šo atšķirību starp pārbaudījumiem un kārdinājumiem. Kārdinājumi mums saka: „Iesim pa platajiem vārtiem – tur, kur viss būs brīnišķīgi.” Iet tur, kur pazemībā jānoliecas, no pirmā skatiena šķiet atgrūdoši, bet, pieņemot šo ceļu, mēs pieņemam Debesu Valstību.

*****

Lasot Bībeli, mēs redzam, ka Dievs pastāvīgi pārbauda cilvēku. Mēs visu laiku saskaramies ar pārbaudījumiem. Bībelē mēs bieži sastopamies ar to, ka Dievs pārbauda cilvēku ar kādu konkrētu mērķi. Var izdalīt trīs mērķus.

Pirmkārt, Dievs vēlas pārbaudīt cilvēka uzticību. Tobita grāmatā mēs lasām, ka eņģelis Rafaēls saka Tobitam: „Es esmu sūtīts pārbaudīt tavu ticību.“ Precīzs citāts: „Kad biju ar jums, es to nedarīju nevis savas žēlastības dēļ, bet pēc Dieva gribas…” (Tob 12, 18) Tātad, Dievs sūtīja eņģeli Rafaēlu pie Tabita, lai pārbaudītu viņa ticību.

Otrkārt, Dievs vēlas pārbaudīt cilvēka sirdi, izzināt, kas tajā slēpjas.

Treškārt, Dievs vēlas attīrīt cilvēku. Sakāmvārdu grāmatā ir teikts: „…Dievs, tos izvērtējis, atzina par sevis cienīgiem – kā kausējamā krāsnī zeltu viņš tos pārbaudīja…“ (Sak 3, 5b – 6a)

*****

Mēs varam uzdot jautājumu, kāpēc Dievs mūs pārbauda. Kāpēc Dievs pārbaudīja Ābrahāmu? Ābrahāmam tikai 90 gadu vecumā piedzima dēls Īzāks. Viņš atnesa lielu prieku un pateicību Dievam. Kad Īzāks izaugs, Ābrahāms nomirs, un viņa dēls kļūs par viņa pēcteci. Pagaidām viņš vēl ir mazs. Viņam ir jāapgūst dažādas gudrības: medības, zvaigžņu lasīšana, tautas vadīšana… Ābrahāms visu savu laiku veltīja savam dēlam Īzākam. Viņš pat atstāja novārtā savus pienākumus, kad bija jāapgraiza jaunie zēni un jāvada tauta. Viņš visu sevi veltīja Īzākam. Likās, ka Dievs viņam vairs nav pirmajā vietā. Kad Dievs to pamanīja, Viņš teica: „Ņem savu vienīgo dēlu, kuru tu mīli, Īzāku, un ej uz Morija zemi un upurē to tur par dedzināmo upuri uz kāda no kalniem, kuru Es tev norādīšu.” (Rad 22, 2) Mēs varam tikai iedomāties, kādas sāpes tajā brīdī izjuta Ābrahāms, bet viņš devās, lai to izpildītu. Viņš ņēma savu dēlu, lai izpildītu Dieva gribu. Dievs deva viņam pārbaudījumu un atzina viņu par tā cienīgu. Pēc šī notikuma Ābrahāms tika pilnībā pārveidots.

*****

Kāds ir Ādama un Ievas pārbaudījums? Dievs deva viņiem visus kokus, visus dārza augļus: valdiet pār visu, ēdiet, jūs šeit esat saimnieki, bet ir viens koks… Šī koka augļus neēdiet! Tas ir pārbaudījums. Ja es būtu Ādama un Ievas vietā, lai arī cik liels nebūtu dārzs, ikreiz, kad es ietu garām šim kokam, es uz to skatītos un koka augļi man liktos pievilcīgi. Tas, kas ir aizliegts, ir pievilcīgs.

Kad Ieva gāja garām šim kokam, viņu uzrunāja čūska: „Ņem, ēd un tu būsi kā Dievs!“ (sal. Rad 3, 1-7) No vienas puses, tas ir kārdinājums, bet no otras puses – pārbaudījums. Pārbaudījums tādēļ, ka Dievs saka: „Neēd!“ Tas, ko saka Dievs, skan skarbi. Bet koks ir ļoti skaists, un tā augļi šķiet brīnišķīgi. Čūska saka: „Noplūc, tu būsi kā Dievs!“ Tas ir kārdinājums. Kāda ir vislielākā problēma? Ikreiz, kad Ieva gāja cauri Ēdenes dārzam, viņa redzēja šo koku. Viņa uzlūkoja šo koku ikreiz, kad gāja tam garām, un viņā radās vēlme noplūkt tā augļus. Ja viņa ikreiz uzlūkotu Kungu, nevis koku, un klausītos Kungā, tad šis pārbaudījums nebūtu tik smags un kārdinājums nebūtu nāvējošs.

*****

Dievs pārbaudīja savu tautu tuksnesī. Kad Dievs veda savu tautu cauri tuksnesim, Viņš zināja, ka viņi ir izsalkuši un izslāpuši. Dievs to zināja un, vēl pirms viņi bija izsalkuši un sāka lūgt, Viņš varēja viņiem dot mannu, paipalas un ūdeni, bet Viņš to nedarīja.

Viņš pieļāva, ka viņi izjūt izsalkumu un slāpes. Dievs gribēja viņus pārbaudīt. Viņš gribēja pārbaudīt viņu uzticību, gribēja pārbaudīt viņu sirdis, kurās vēl bija saglabājies verga gars no verdzības laika Ēģiptē. Arī Mozus bija tikpat izsalcis un izslāpis kā viņa tauta, bet viņš nekurnēja. Mozus pilnībā uzticējās Dievam. Dievs viņiem sūtīja pārbaudījumu, bet viņi nebija tā cienīgi un turpināja kurnēt: „Mums Ēģiptē bija labāk. Mēs bijām vergi, bet mums bija pietiekoši daudz ēdiena un dzēriena. Šeit tā nav.“ Dievs deva šo pārbaudījumu, lai pārbaudītu viņu uzticību.

Šis Dievs bija tik varens, ka pāršķēla Sarkano jūru un uzvarēja faraonu – visspēcīgāko karavadoni un tā laika visvarenāko spēku. Dievs parādīja tik varenu spēku, bet viņi Viņam neuzticējās, jo šajā brīdī bija mazliet izsalkuši un izslāpuši. Viņiem nebija tādas paļāvības uz Dievu, kāda bija Mozum.

Pārbaudījumi kalpo cilvēku labumam. 138. psalmā ir teikts: “Pārbaudi mani, Dievs, un atzīsti manu sirdi, pārbaudi mani, un atzīsti manas domas. Un skaties, vai eju pa nekrietnu ceļu, un vadi mani pa seno ceļu.” Visi pravieši tika pārbaudīti. Pārbaudījumu laikā vissvarīgākais ir palikt uzticīgam Dievam, jo Dievs zina, ko es jūtu. Viņš man deva šo pārbaudījumu. Ja es palikšu Viņam uzticīgs, es saņemšu neizmērojamu balvu.

*****

Īpaši pārsteidzoši šķiet Jēzus pārbaudījumi tuksnesī un Jēzus pārbaudījumi Ģetzamanes dārzā. Mēs redzam, ka Jēzus vienlaicīgi piedzīgo gan pārbaudījumus, gan kārdinājumus. Svētais Gars ved Viņu pārbaudījumā tuksnesī, kur viņš 40 dienas būs izsalcis un izslāpis. Sātans nāk pie Viņa, kad Viņš ir novārdzis, kad Viņam ir grūti. Bez gavēņa, lūgšanas, sarunas ar Dievu, Dieva Vārda lasīšanas mēs nespēsim pretoties. Jēzus devās tuksnesī un izgāja cauri pārbaudījumiem un kārdinājumiem ne tādēļ, ka tas bija vajadzīgs Viņam, bet lai parādītu mums ceļu.

*****

Ja mēs neveltīsim pietiekoši daudz uzmanības lūgšanai, gavēnim, Svēto Rakstu, kas ir Svētā Gara iedvesmoti, lasīšanai un iegaumēšanai, mēs nespēsim pretoties sātana kārdinājumiem un nespēsim izturēt pārbaudījumus. Kad sātans saka Jēzum pavairot maizi vai paveikt ko citu, Jēzus vienmēr atbild ar vārdiem no Svētajiem Rakstiem, citējot Mozu, likumu un praviešus, jo šie Svēto Rakstu vārdi bija viņa domās. Viņš atcerējās šos vārdus, jo pavadīja laiku kopā ar Dievu, lasot Dieva Vārdu. Ja mēs nelasām Svētos Rakstus, nesarunājamies ar Dievu, negavējam un nelūdzamies, tad brīdī, kad mēs sastapsimies ar pārbaudījumiem un kārdinājumiem, mums nebūs spēka tiem pretoties, mums nebūs vajadzīgo vārdu, Svētā Gara vārdu.

Read Previous

ATGRIEŠANĀS PIE PIRMĀS MĪLESTĪBAS

Read Next

87 GADI KOPŠ KRUSTA IESVĒTĪŠANAS KRIŽEVACA KALNĀ