NESIET SVĒTĪBU CILVĒKIEM

Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2021.gada 25.decembrī
“Mīļie bērni! Šodien es jums nesu savu Dēlu Jēzu, lai Viņš jums dāvātu savu mieru. Bērniņi, bez miera jums nav ne nākotnes, ne svētības, tāpēc atgriezieties pie lūgšanas, jo lūgšanas augļi ir prieks un ticība, bez kuras jūs nevarat dzīvot. Svētību, ko šodien jums dodam, nesiet savām ģimenēm un bagātiniet visus, kurus satiekat, lai viņi justu žēlastību, kuru saņemat. Paldies, ka atbildējāt uz manu aicinājumu!”

Ir daudz, ļoti daudz vēstījumu, kuros Dievmāte runā par svētību, svētī un akcentē svētības spēku. Piemēram, 1985.gada 18.jūlija vēstījumā Viņa saka: “Šodien aicinu, lai jūsu mājās būtu iespējami daudz pasvētītu priekšmetu. Lai ikviens nēsā kādu svētītu lietu. Pasvētiet visus priekšmetus – tad sātans jūs mazāk kārdinās, jo jūs no tā pasargās bruņas.” 1985.gada Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos Dievmāte teica:“ Es šodien jūs svētīju un vēlos teikt, ka jūs mīlu un mudinu dzīvot mēc Maniem vēstījumiem. Šodien visiem jums dodu svinīgo svētību, ko man dāvā Visaugstais.”

Baznīca mūs māca, ka “Dievs, no kura iziet visas svētības”, ļauj mums Viņa vārdā svētīt cilvēkus un apveltīt Viņa radību ar Dieva svētību. Kad cilvēks svētī citus, viņš pats iekšēji kļūst gatavs svētības saņemšanai. Apustuļa Pētera pirmajā vēstulē teikts: “ Neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu, nedz lāstus ar lāstiem, bet svētiet, jo tam jūs esat aicināti, lai iemantotu svētību.”

Cilvēkam pēc savas dabas raksturīga skaudība, ļaunprātība un pat lāsti pret tiem, kas kļuvuši bagāti, kuru dzīve ir veiksmīga. Skaudības dēļ cilvēkiem grūti svētīt tos, kas savā dzīvē pie kaut kā nonākuši vai kaut ko sasnieguši. Tā vietā viņi tiecas kritizēt, par tiem slikti izteikties.

Ja Dievs tuvāko ir apveltījis ar kādu īpašu dāvanu, esi cēlsirdīgs un pateicies par labsirdību, ar kuru Dievs apveltījis tavu brāli; neuzlūko to ar skaudības pilnām acīm. Ja redzi, ka Dievs kādu svētījis savā spēkā, svētī to arī tu, un svētība ienāks arī tavā dzīvē. Šis ir Dieva dots apsolījums. Svētī arī savus dzīves apstākļus, kaut arī tie neatbilst taviem plāniem un vēlmēm.

Svētī, lai būtu iespējamas pārmaiņas uz labo pusi. Cilvēki mainīsies atbilstoši tam, ko domāsi, runāsi par tiem, ko vēlies no viņiem sagaidīt. Cik daudz dāvanu, talantu, diemžēl, ir zuduši, jo nebija neviena, kas tos atbalstītu vai uzmundrinātu. Cik talantu netika realizēti, jo, piemēram, vecāki ar savu pesimismu, un neticību ir nogalinājuši savos bērnos vēlmi dzīvot.

Pietiek tikai dažas reizes dzirdēt “no tevis nekas nesanāks”, “tu neko nezini” vai “tu esi niecība” – un šie izteikumi sāk iedarboties kā lāsti, kas nokauj dzīvesgribu un tieksmi uz labo, cēlo. Bet tie ir dārgumi, kas ielikti mūsu bērnos.

Cilvēki, kas saņem cerību, ticību, mīlestību un uzticēšanos, dzīvē sasniedz daudz vairāk. Ja mēs atbalstīsim un gaidīsim no cilvēkiem tikai labāko, viss labākais realizēsies arī mūsu dzīvē.

Piepildot sevi un tuvākos ar svētību un pozitīvām domām un vārdiem, mēs tajos un sevī atklāsim to dārgumu, kas mēs esam un ko nesam sevī. Visiem zināma Zaharija dotā svētība, par ko lasām Lūkas evaņģēlijā: “Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu.” Svētais apustulis Pāvils savu vēstuli efeziešiem iesāk ar vārdiem:”Lai slavēts Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas mūs Kristū svētījis visādā garīgā svētībā debesīs.” (Еf 1, 3). Jēzus mūs māca, kā dot svētību:” Svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina.”(Lk 6, 28)

Ja mēs paši sev vēlam labu, tad mēs ieklausīsimies šajos Jēzus vārdos. Svētība pasargās mūs no jebkuriem uzbrukumiem un ļaunā vajāšanām. Tie ir bezspēcīgi svētības vārdu priekšā un atkāpjas. Ir svarīgi nepieļaut to iekļūšanu mūsos, un tieši to paveic svētības spēks.

Lūgšana: Vissvētākā Dieva Māte, satiekoties ar Elizabeti Tava Sirds izskanēja slavas dziesmā, kurā Tu svētīji un slavēji Kungu Dievu. Tu Pati juties mīlēta un svētīta, tādēļ Tu varēji tā runāt. Tavi vārdi nāca no Sirds, kuru bija aizkustinājusi Kunga žēlastība. Svētītā Māte, Tevi īpaši lūdzam – palīdzi arī mums justies mīlētiem un svētītiem, lai arī mēs paši spētu svētīt cilvēkus, apstākļus un visas dzīves situācijas. Dod mums Savu Mātes svētību, lai visi negatīvie vārdi, domas, vēlēšanās un pesimisms izzustu no mūsu sirdīm. Lai caur mūsu labajiem vārdiem Dievs ienāktu mūsu sirdīs, mūsu ģimenēs un piepildītu mūs ar savu svētību un mieru. Amen.

Ļubo Kurtovičs OFM

Read Previous

Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2004. gada 25. janvārī

Read Next

Vēstījums Marijai Pavlovičai-Luneti 2003.gada 25. decembrī